Pēdējos gados populāras ir kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot gan kā dzīvojamās mājas, gan kā dažāda veida palīgēkas. Kādi nosacījumi jāievēro šādu būvju uzstādīšanā?
Sarunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietnieci VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas ir veicinājis rūpnieciski ražotu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m² uzstādīšanas popularitāti?
- Kādiem nolūkiem visbiežāk uzstāda šādas ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2? Vai tās ir dzīvojamās mājas vai palīgēkas?
- Vai rūpnieciski ražotām ēkām ir jāatbilst noteiktiem parametriem?
- Kādus normatīvus ir svarīgi ņemt vērā, novietojot rūpnieciski ražotu ēku uz privātas zemes?
- Vai ēkas izvietošana uz privātas zemes ir jāsaskaņo ar kaimiņiem? Cik tālu no kaimiņu žoga var atrasties ēka?
- Cik lielam jābūt zemes gabalam, lai varētu uzstādīt moduļu māju? Piemēram, vai ir iespējams uz viena zemes gabala blakus, ar dažu metru atstarpi, novietot divas moduļu mājas?
- Kāda dokumentācija jāiesniedz būvvaldē? Vai ir vajadzīgi arī citi saskaņojumi?
- Moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m² mēdz būt arī pārvietojamas. Vai tās ir uzskatāmas par būvēm, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar tām var piedalīties ceļu satiksmē?
- Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja moduļu ēka ir pārvietojama, un kādi –, ja pārvietojama dzīvojamā māja, piemēram, treilers, netiek izmantota satiksmē?