Slepkava Brīvsolī

Diskusija: Cik kvalitatīva ir smagu noziegumu izmeklēšana?

Vairāku dienu garumā rubrikā "Īstenības izteiksme" skanējis raidījumu cikls „Slepkava brīvsolī”. Sākotnēji balstīts uz vienu salīdzinoši senu noziegumu Saulkalnē, tas raisījis daudz plašāku jautājumu loku. Kāpēc tik daudz slepkavību neizdodas atklāt, bet izmeklēšana ir atvērta gadiem? Vai šo situāciju ir iespējams uzlabot? Un kā panākt, lai sodu saņemtu īstais slepkava, kura vaina patiešām ir pierādīta, un par to nav šaubu? „Krustpunktā” pievēršamies izmeklēšanas procesiem Latvijā. Kopš 2005.gada neatklātas ir gandrīz pustūkstoš slepkavību. Studijā: no Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Andrejs Siņāvins, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Augstākās Tiesas krimināllietu departamenta  senators Artūrs Freibergs, zvērināta advokāte Alla Juraša, kā arī žurnāliste, „Slepkava brīvsolī” autore Zane Mače.

Slepkava brīvsolī: Secinājumi pēc kriminālstāsta

Šonedēļ Latvijas Radio bija dzirdams Ziņu dienesta veidotais kriminālstāsts „Slepkava brīvsolī”, kas ir par kādu neatklātu slepkavību. Proti, pirms 10 gadiem Saulkalnē veikalā nogalināja pārdevēju, bet slepkava joprojām nav atrasts. Par izpētīto stāsta Ziņu dienesta korespondente Zane Mače. Savukārt Rūdolfs Krieviņš skaidroja, kā valsts palīdz slepkavībā cietušajiem Personai, kura ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša nozieguma rezultātā radīto kaitējumu – morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu.Visos gadījumos kompensāciju var saņemt vardarbībā cietušais, bet slepkavības gadījumā – mirušā tuvinieks, kuru atzīst par cietušo. Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots, vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu pie kriminālatbildības nav saucams. Slepkavībā cietušajiem valsts izmaksā kompensāciju, kas ir piecu minimālo mēnešalgu apmēra. Šobrīd tie ir 2150 eiro. Piemēram, 2018. gadā šādas kompensācijas izmaksātas 97 gadījumos par kopējo summu gandrīz 165 tūkstoši eiro.

Slepkava brīvsolī. 3. Ļemur, kur tu esi?

Šis ir stāsts par slepkavību, kas pirms 10 gadiem notika Saulkalnē. Par vīrieti – Alekseju Šarovu, kuru tajā nepatiesi apsūdzēja. Un upuri – pārdevēju, kuru nogalināja. Kas bija šie cilvēki, kurus šis traģiskais notikums saistīja. Kas bija Zinaida un Aleksejs? Par to Latvijas Radio Ziņu dienesta kriminālstāsta "Slepkava brīvsolī" trešajā daļā.  

Slepkavībās attaisnotie. Vai valsts kompensē morālo kaitējumu?

Latvijas tiesu praksē ir vairāki gadījumi, kad par slepkavībām apsūdzētas vai pat jau notiesātas personas, kas jau atrodas cietumā, tomēr attaisno. Visbiežāk tiesa personas attaisno pierādījumu trūkuma dēļ vai arī gadījumos, ja nav pierādīta cilvēka līdzdalība slepkavībā, kas veikta grupā. Šādos gadījumos attaisnotais var celt prasību pret valsti un pieprasīt kompensāciju. Tiesu administrācijas apkopotā informācija, kas pieejamam par pēdējiem 13 gadiem rāda, ka kompensāciju pieprasījuši seši slepkavībās attaisnotie un valsts tiem izmaksājusi vairāk nekā 65 tūkstošus eiro. Lielāko daļu no summas – vairāk nekā 50 tūkstošus gan saņēmušas divas personas par vienu kriminālprocesu 2006. gadā. Abi bija apsūdzēti par slepkavību pastiprinošos apstākļos, kas veikta grupā.

Ints Ķuzis: Policijai slepkavība Saulkalnē ir jāatšķetina

Latvijas Radio skan Ziņu dienesta veidotais kriminālstāsts „Slepkava brīvsolī”. Tas ir stāsts par kādu neatklātu slepkavību. Pirms 10 gadiem Saulkalnē veikalā nogalināja pārdevēju. Slepkava joprojām nav atrasts. Jautājam Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Intam Ķuzim, kāpēc noziegums nav atklāts un vai to izdosies atrisināt. Ķuzis ir pārliecināts, ka policijai ir jāparāda sava profesionalitāte un slepkavība jāatšķetina. Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis laikā, kad notika pārdevējas slepkavība Saulkalnē, bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. Viņš šo noziegumu atceras un saka, tas notika krīzes laikā. Krīze tolaik bija arī policijā, jo tika samazinātas algas un daudzi policisti darbu pameta. „Bet tas nekādā veidā nevar būt par pamatu kaut kādai pierādījumu vākšanas kvalitātei,” saka Ķuzis. Šodien lieta ir atpakaļ pie slepkavību izmeklētājiem. Ķuzis saka, darbs pie lietas atrisinājuma norit. „Tur tiešām ir daudz kas izdarīts, arī pēc tam [kad Šarovu attaisnoja]. Tur nav tā, ka lieta ir no tā laika gulējusi. Lieta ir ļoti interesanta, ja tā var teikt, un sarežģīta,” norāda Ķuzis. Ķuzis domā, ka izmeklētāji pārsteidzās, sūtot lietu uz kriminālvajāšanu. Vajadzējis atskatīties un izdarīto un pavērtēt, vai uz visiem jautājumiem ir atrastas atbildes.