Dažas piezīmes par ķermeņiem un mums
Oktobra otro raidījumu pavadījām kopā ar dzejnieci, atdzejotāju un Latvijas PEN vadītāju Katrīnu Rudzīti. Sarunājāmies par viņas trešo dzejoļu krājumu "Dažas piezīmes par ķermeni", dusmām, nedrošību, sievietību, kvīrību un citām balsīm, kuras sabiedrībā nereti paliek perifērijā. Mūzika: (((O))) - Natures Joint Sofia Isella - Everybody Supports Women
Dzeja ir tārpeja
Pie mums ciemos Sanita Rībena - dzejniece, redaktore, raidījuma "Nezāle" vadītāja. Mēs runājām par viņas debijas dzejas krājumu "Kaķe", ko izdevis "Jānis Roze". Par to, kā tika veikta dzejoļu atlase un redaktora Ivara Šteinberga lomu tajā. Par to, kā rakstīt, kad nevari parakstīt - par to, ka jāpiekopj pret sevi mazas rūpes. Par to, kā izbēgt no iekšējā cenzora -- ļaujot sev rakstīt banāli speciāli, ļaujot sev priecāties, neuztverot sevi pārak nopietni. Jā, par to, ka sevi nevajag uztvert pārāk nopietni. Par to, kas ir dzeja. Pa vidu starp filozofiju un mākslu, iespējams. “Lielisks mēģinājums dzīves smalkās nianses sakārtot pa daļām – kas pienākas iekšpusei, kas pienākas ārpusei, visuma virmām – un pēc tam to visu rūpīgi saadīt kopā, saadīt atpakaļ pa burtam, neaizmirstot, ka valoda ir tikai vārdi un, “kad tajos ieiet, tie izšķīst”.” (Edvīns Raups). Mūzika: Bjork - It's oh so quiet Bjork - Pagan poetry The White Stripes - Acorn song
Dace Rukšāne, viņas romāni un viņas smaržas
Dace Rukšāne ir rakstniece, publiciste un scenāriste, kura literārajā vidē sevi pieteica 2002. gadā ar debijas romānu "Romāniņš", par kuru Dace Judina uzdeva jautājumu -- vai "Romāniņš" -- seksuālā revolūcija latviešu literatūrā? Rukšānes romāns "Krieva āda", ko 2020. gadā izdeva Zvaigzne ABC, savukārt, aizsācis "smaržu sēriju", kurai nu top jau ceturtā grāmata. Smaržu sērijas trešā grāmata, "Lulū un Enģelis" nupat tikusi nominēta 2025. gada LaLiGaBai. Tā vēsta par divām māsām, kuras dzīvo cauri gadsimtu mijai, tātad, jūkošām bankām, šaubīgiem uzņēmumiem, brīvības jukām un pirmajiem lielveikaliem. Runājāmies par smaržām, par to, kā uzrakstīt romānu, to, cik svarīgi ir uzturēt labu režīmu un naktīs gulēt par spīti romantiskajam jukušā rakstnieka tēlam, kas tik daudziem no mums iekalts smadzenēs, runājām par brīvību rakstīt to, ko vēlies un par grāmatām, kas jāizlasa. Raidījuma tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Mūzika: Krāsa - Indīgais pāris Stūrī Zēvele - Tauriņi BOKKA - Answer me
Dzejas pusnakts un performatīvā dzeja
Kāpēc nepietiek ar dzeju un nepieciešams tāds trādirīdis, teātris, ņemšanās, grabināšanās, iztaisīšanās? Vai klasiskie dzejas lasījumi vairs nav modē, un to vietā iestājas dzejas slami, dzejas pusnaktis, dzejas dziesmas un dzejas teātris? Vai tas kaut ko liecina par mūsu spēju noturēt uzmanību? Vai tā ir slīkstošas sabiedrības pazīme vai tomēr pierādījums, ka dzeja ir plaša spektra izklaide, aicinājums, amats un spēle, kuru nebūt nebūtu jāierobežo nedz vienā rakstības nedz lasījuma formātā? "Bron-hītā" viesosies Gerda Roze Medne un Amanda Kaufmane, biedrības "Dzejas pusnakts" valdnieces (valdes locekles) un mēs diskutēsim par to -- kas ir laba performance un kāpēc vispār dzejniekam vajadzētu performēt? Raidījuma veidošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Signes Viškas priecīgās nejaušības
Šajā pārraidē Elīna Vendija Rībena un Māra Ulme sarunājas ar rakstnieci un tulkotāju Signi Višku – daļa klausītāju viņu atpazīs kā autori bērnu grāmatai “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” ("Liels un mazs", 2021), kas lasāma (pagaidām) deviņās pasaules valodās. Sarunas tēma: bērnu un jauniešu literatūra. “Satori” aptaujā “Gada prieks un gada vilšanās” rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims kā vilšanos atzīmēja pusaudžiem rakstīto darbu žanra nabadzību. Šī cauruma esamību latviešu modernās literatūras deķī pamanījusi arī Signe, tomēr viņa uz to lūkojas optimistiskāk: to cītīgi ciet lāpa dažādi bērnu un jauniešu literatūras tulkojumi. (Tomēr skaidrs, ka trūkst grāmatu, kurās jaunietis cīnītos ar problēmām, kas raksturīgas tieši mūsu valstij šajā laikā) Parunājāmies par to, kas ir vieglāk – rakstīt bērniem vai pieaugušajiem? Un par kādām tēmām bērniem vajadzētu – vai nevajadzētu lasīt? Signe, kura no vācu valodas iztulkojusi jau deviņas grāmatas, norādīja, ka “vācu bērnu un jauniešu literatūrā ir diezgan plašs tēmu klāsts, ņemot vērā, ka arī tirgus ir krietni, krietni lielāks. Tur topā bieži vien ir tādas tēmas kā nāve, slimības, traģēdijas. Andreasa Šteinhēfela grāmata “Ja mans mēness būtu tava saule” (Jānis Roze, 2024) vēsta par demenci, to ilustrējusi Nele Palmtāga. Signe nolasīja fragmentus arī no Elizabetes Šteinkellneres grāmatas “Papīra klavieres” (Liels un mazs), kas ir lasāma gluži kā skiču burtnīca, to ilustrējusi Anna Guzella. Nosplēgumā aplūkojām Signes nesenāko tulkojumu – “Kā ārprāts man izskaidroja pasauli” (Liels un mazs, 2024), ilustrējusi Rauna Fligenringa. Raidījuma veidošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Mūzika: Aleponijas enģeļi - Mīlestības metastāzes Goča - Man nepatīk sejas