Leģendas latviešu diasporā: sievietes - mācītājas un Stokholmas Latviešu koris

„Latviešiem pasaulē” kā vienmēr cenšas „turēt roku” uz pasaules latviešu aktuālo kultūras notikumu pulsa. Tāpēc šoreiz jutāmies ļoti pagodināti satikties ar sirmo astoņdesmitgadnieku, bet joprojām jauneklīgo Stokholmas latviešu kori, kā arī aicinājām ielūkoties LaPa jeb „Latvieši pasaulē” muzeja un pētniecības centra jaunākajā izstādē „Neērtais aicinājums: sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā”. Tās galvenās varones būs latviešu sievietes – mācītājas un viņu loma luteriskajā baznīcā diasporā. Dieva dots aicinājums nav atkarīgs no cilvēka dzimuma, etniskās piederības vai sociālā stāvokļa, tāpēc Kristīgajā baznīcā sākotnēji sievietes varēja piedalīties evaņģēlija sludināšanā, taču laika gaitā viņu iespējas garīgi kalpot tika pakāpeniski ierobežotas un daļēji liegtas. Šodien lielākajā daļā Pasaules Luterāņu federācijas baznīcu – 82 % – sievietes tiek ordinētas mācītājas amatā un var ieņemt augstākos amatus. Latvijas luterāņu baznīcā sieviešu ordinācija sākās 1974. gadā Vācijā, Eslingenā, kad Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL) tika ordinēta Agnese Pone. Tomēr pagājušā gadsimta 90tajos gados sieviešu ordinācija LELB tika apturēta. Šis lēmums ir izraisījis plašas teoloģiskas un sabiedriskas diskusijas gan Latvijā, gan starptautiskā baznīcu kopienā. Kopš tā laika vairāk nekā divdesmit sievietēm nācies pamest mājas un savu aicinājumu - kļūt par mācītājām - īstenot svešumā. Latviešu garīdznieces, kuras dzīvo ārpus Latvijas, turpina darbu draudzēs, uztur latvisko kultūru, aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē un iestājušās par Latvijas brīvību un neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā pasaulē (LELBP) kalpo 44 garīdznieces. „Latviešiem pasaulē” viesosies jaunās „LaPa” muzeja izstādes, kura Berga bazārā būs aplūkojama līdz nākamā gada janvārim, autore Arta Skuja. Gatavojot materiālus, viņa gan klātienē, gan zooma sarunās tikusies ar dažādu valstu diasporas garīdzniecēm. Pavisam nesen, šī gada sākumā arī pati Arta svinīgā ceremonijā tika ordinēta mācītājas amatā. Tikmēr Stokholmā, Somu baznīcas draudzes telpās mēģinājumu mājvietai telpas radis Stokholmas Latviešu koris. To dibinājis leģendārais diriģents Teodors Reiters, kurš Otrā Pasaules kara izskaņā, dodoties bēgļu gaitās, atrada patvērumu Zviedrijā. 1945. gada 22. maijā Stokholmā kopā esot sanākuši 18 latvieši un varējis sākties Reitera kora pirmais mēģinājums. Kopš tā laika kolektīva darbība turpinājusies bez pārtraukuma, tas ir piedalījies visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos – Hamburgā, Hanoverā, Ķelnē, Londonā, Visbijā, Līdsā, Minsterē, Helsingborgā un Eslingenā, koristi devušies arī uz dziesmu svētkiem Amerikā un Kanādā. Arī šī vasara bijusi notikumiem bagāta - piedzīvoti Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III Bradfordā un „Dziesma dejo. Deja skan” Mežaparka Sidraba birzī. Savukārt 18. oktobrī Stokholmas Latviešu koris savas diriģentes Gaidas Rulles vadībā aicina uz savas 80tās jubilejas koncertu „Dziedot mūžu nodzīvošu”. Tajā piedalīsies arī draugu kori no Latvijas - Rīgas Lutera draudzes koris un LU absolventu koris „Jubilate”, kā arī tiek gaidīts kāds slepenais viesis - komponists. „Latviešiem pasaulē” Stokholmas Latviešu kora vēsturē atskatījāmies un gaidāmajā svētku koncertā ielūkojāmies kopā ar tā dziedātājiem Ingu Stranti, Astru Šakiru, Daci Lagerborg un Pēteri Kancānu.