Daina Grosa: latviešu valoda diasporas ģimenēs

Pēdējos gados visā pasaulē arvien lielāku uzmanību izpelnījusies migrācija un ar to saistītās problēmas. Par to satraucas iedzīvotāji un diskutē politiķi, tās cēloņus, sekas, ietekmi un scenārijus skaidro pētnieki. Jau sākot ar 16. gadsimtu notika eiropiešu masveida izceļošana uz Ameriku, Dienvidāfriku un Austrāliju, kur bija daudz brīvas zemes, savukārt no Āfrikas Amerikā tika ievesti melnādainie vergi. Pēc Otrā pasaules kara sāka pieaugt migrācija no jaunattīstības zemēm uz attīstītajām valstīm. Karš, politiskā situācija, autoritārie režīmi, ekonomiskie iemesli, darba meklējumi, sociālie apstākļi un līmeņa uzlabošanās vai vienkārši laimes meklējumi – tie arī mūsdienās ir daži no migrāciju veicinošajiem faktoriem. Protams, arī Latvija ir šo globālo procesu sastāvdaļa. Vienlaikus aktualizējas arī jautājums par remigāciju un aicinājumi atgriezties. Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras ne tikai mūsējiem, kas par mītnes zemi izvēlējušies kādu citu valsti, kā, vienlaikus nepazaudējot savas saknes ar valodu un kultūru, iekļauties turienes sabiedrībā un bērniem izglītības sistēmā, bet atpakaļatbraukušajiem – kā atkal iedzīvoties un adaptēties Latvijā - šie jautājumi ietilpst „Nākotnes pieturas” viešņas, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Ph.D. Dainas Grosas uzmanības lokā. Daina dzimusi Austrālijā, studējusi antropoloģiju un lingvistiku, daudzus gadus bijusi gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), gan Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Izglītības nozares vadītāja. Doktora grādu ieguvusi Saseksas Universitātā Lielbritānijā, kur izglītojusies Globālo studiju fakultātē un veikusi pētījumu par remigrējušo bērnu labsajūtu, pārceļoties uz Latviju. Tajā noskaidrots, ka svarīgākie aizbraukšanas iemesli ir finansiālie aspekti, labākas sociālās garantijas ārzemēs un iespēja uzlabot bērnu dzīves kvalitāti. Savukārt atgriešanās iemesli ir drīzāk emocionāla, nevis nav ekonomiska rakstura: šķirtība no ģimenes un draugiem, skumjas pēc Latvijas, arī vecāku vēlme, lai bērns uzaugtu un mācītos Latvijā. Turpretī no atgriešanās Latvijā attur šaubas, vai, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā, bērns saņems nepieciešamo atbalstu, arī latviešu valodas zināšanu trūkums (pašam, dzīvesbiedram vai bērnam). Šobrīd LU Filozofijas un socioloģijas institūta migrācijas pētnieki strādā pie aktuālā projekta „Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un vietējā līmeņa iekļaušana”, kura mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu integrācijas konteksta Latvijā novērtējumu. Lai sekmētu latviešu valodas uzturēšanu ārvalstīs dzīvojošās ģimenēs, Daina Grosa  kopā ar domubiedriem dibinājusi biedrību “Latviešu valoda diasporas ģimenēs”. Tās ietvaros radīts raidieraksts “Vārti”, kurā līdzās vecāku pieredzes stāstiem ir klausāmas arī intervijas ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par bērnu daudzvalodību, sniegti ieteikumi ikdienas situācijām valodas uzturēšanai un skaidroti dažādi ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi.