Kā redzam savu šodienu un nākotni? Saruna ar psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru

Pēc Eirobarometra aptaujas datiem Latvijas iedzīvotāju vērtējumā trīs būtiskākās problēmas pasaulē ir ekonomiskā situācija, kas satrauc vien 16% iedzīvotāju, infekcijas slimību izplatība un bruņoti konflikti, par kuriem noraizējušies 14%. Veiktais pētījums atklāj, ka 10 daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir pasaules lielākā problēma, bet tā arī ir salīdzinoši neliela daļa. Interesanti, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā nav darījuši neko, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Savukārt SKDS veikta aptauja liecina, ka mēs domājam, ka nākamās paaudzes dzīvos sliktāk, nekā mēs šobrīd.  Kā mēs redzam savu šodienu un kā nākotni, un kā tas ietekmē mūsu rīcību, raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru, kura pētnieciskās intereses ir sociālā identitāte, perspektīvas maiņa un lēmumu pieņemšana. "Ir viens tāds pamatmalds, man šķiet, ko par cilvēkiem var pateikt. Mums šķiet, ka no cilvēka paša ir atkarīgs vairāk, nekā īstenībā ir. (..) Mums šķiet, ka uzsvars ir uz pašu cilvēku, ka viņam var iemācīt labi, pareizi dzīvot. Efektīvāks veids, kā par to domāt, ir - radi situāciju, kurā cilvēkam ir vieglāk dzīvot, lai viņš labi justos. Un tā nav tikai terminoloģiska atšķirība. Tā ir principiāla atšķirība," atzīst Ivars Austers. Vērtējot pandēmijas laika kļūdas, Ivars Austers atzīst, ka tiek pieņemts, ka, lasot lekcijas, cilvēkiem var kaut ko iemācīt.  "Cilvēks ir tāds līdz galam situāciju neizprotošs, bet viņa motivācija ir kā motivētam zinātniekam - mēs iedosim kaudzīti ar rakstiem, pašiem pat nebūs jālasa, mēs izlasīsim priekšā. Mēs pat galvenās lietas pateiksim, kas tajos rakstos ir, un cilvēks uzreiz mainīs savu dzīves veidu un darīs visu, kas būtu jādara labam pilsonim, lai tas kopējs labums zeltu. Tas strādā minimāli. Panākt to, ka viens cilvēks ir gatavs tā pa īstam analītiski, sistemātiski un dziļi domāt, ko viņam saka un kā tas attiecas uz viņu dzīvi, tā ir panaiva ilūzija," uzskata Ivars Austers. "Daudz efektīvāks modelis ir radīt cilvēkam situāciju, kurā viņam ar to minimālo domāšanas piepūli ir vieglāk kaut ko izdarīt, bet reflektējot, domājot. Tas nav automātiski. (..) Tu pats to izvēli izdari, bet nevar gaidīt, ka visi pieņems ļoti izsvērtus lēmumus. Tā ir ļoti sarežģīta lieta, uz ko mēs visi kaut kādā pakāpē esam spējīgi."  Atsaucoties uz pieteikumā minēto, ka Latvijā 16% cilvēku uzskata, ka ekonomiskās problēmas ir pašas nopietnākās, Ivars Austers bilst, ka tās ir problēmas, ko katrs sajūt.  "Ekonomiskās problēmas tu jūti, tu saproti, ka tev bišķīt trūkst. Tev vajag to nopirk, vajag kredītus samaksāt. Tev vajag varbūt ārstam samaksāt un nav īsti ar ko, nesaproti kā galus savilkt kopā. Vienkārši, ja tev viens uzbāžas tad - domā vēl papildus tam ar klimata pārmaiņām, tas ir bišķīt par daudz prasīts," norāda Ivars Austers.