Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem

Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda — ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, ievērojot aizgājēja izteikto gribu.

 

Civillikumā noteikti trīs mantošanas veidi:

• likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks;
• pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu;
• ar mantojuma līgumu.

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli šoreiz meklēsim atbildes uz jautājumiem:

• Kāpēc ir vērts rakstīt testamentu?
• Kas nepieciešams testamenta rakstīšanai, un kā tas jānoformē?
• Kā radiniekiem pēc tuvinieka nāves uzzināt par atstātu testamentu?
• Kā atšķiras mantošanas procedūra starp likumisko un testamentāro mantošanu?
• Vai testamentu var apstrīdēt?
• Kas ir testaments un kas — mantojuma līgums?
• Vai notārs meklē mantiniekus?
• Cik izmaksā testamenta rakstīšana?
• Kas notiek ar testamentu, ja testamentārais mantotājs miris pirms mantojuma atstājēja?
• Kad un vai ir vērts mainīt testamentu?
• Vai ir gadījumi, kad nav izdevīgi rakstīt testamentu?