2024.gada 30. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē notika norišu cikla “Kantam 300” pasākums “Brokastis ar Kantu”.
Argentīniešu rakstnieks Horhe Luiss Borhess par savu Kanta lasīšanas pieredzi teicis: “Kārlails mani iedvesmoja mācīties vācu valodu, un es mēģināju lasīt Kanta “Tīrā prāta kritiku” vāciski. Protams, es tajā iestigu – tāpat kā vairums cilvēku tajā iestieg, arī vairums vāciešu.” Filozofi Elvīra Šimfa un Igors Gubenko kopā ar pasākuma apmeklētājiem lasīja Kanta tekstu un iestig...
2024.gada 30. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē notika norišu cikla “Kantam 300” pasākums “Brokastis ar Kantu”.
Argentīniešu rakstnieks Horhe Luiss Borhess par savu Kanta lasīšanas pieredzi teicis: “Kārlails mani iedvesmoja mācīties vācu valodu, un es mēģināju lasīt Kanta “Tīrā prāta kritiku” vāciski. Protams, es tajā iestigu – tāpat kā vairums cilvēku tajā iestieg, arī vairums vāciešu.” Filozofi Elvīra Šimfa un Igors Gubenko kopā ar pasākuma apmeklētājiem lasīja Kanta tekstu un iestiga tajā.
Šoreiz tā bija nevis “Tīrā prāta kritika” vai kāds cits no labāk pazīstamajiem Kanta darbiem, kas pieder pie viņa filozofiskās sistēmas, bet pirmskritiskā perioda darbs “Kāda garreģa sapņi” par zviedru mistiķi Emanuelu Svēdenborgu. Valstība, kurā mēs iestiegam, sekojot Kantam Svēdenborga sapņu izpētē, ir “ēnu valstība”, “fantastu paradīze”, “neierobežota zeme, kuru viņi var aprīkot pēc sirds patikšanas”, par būvmateriālu izmantojot “hipohondrisku noskaņojumu, pasakas un brīnumstāstus”. Kants kritizē, pat izsmej mistiķi Svēdenborgu, tomēr Svēdenborgs viņu arī fascinē. Šādu fantastisku, aizraujošu, tomēr iespējams arī bīstamu personāžu kā Svēdenborgs netrūkst arī mūsu dienās.
Filozofu sarunā tika aplūkots, kā atpazīt mūslaiku Svēdenborgus, kā pret tiem attiekties un cik lielā mērā katrs no mums līdzinās slavenajam garreģim.
Sarunas dalībnieki:
Elvīra Šimfa ir filozofijas doktore, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes docente, specializējas 18. un 19. gadsimta vācu, īpaši Imanuela Kanta filozofijā.
Igors Gubenko ir filozofijas doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, specializējas 20. gadsimta franču filozofijā.
Pasākums ir daļa no norišu cikla, kas veltīts filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai un ko organizē LNB sadarbībā ar LU. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024. gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicina uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiek izgaismota 18. gadsimta intelektuālās domas vēsture.
Pasākums ir viens no notikumiem ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas tiek īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.
Norišu ciklu “Kantam 300” atbalsta Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Gētes institūts Rīgā un latviešu-vācbaltiešu centrs Domus Rigensis.
Priekšlasījumi un diskusijas izstrādāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), ko īsteno LNB sadarbībā ar LU.
Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu “Starptautiska konference par godu 300. gadadienai kopš Imanuela Kanta dzimšanas” finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
