Reģioni Krustpunktā

Pārrobežu autobusi - reāla nepieciešamība, vai eksperiments par Eiropas naudu

Autobusa pieturā Ainažos izvietoti divi kustību saraksti – viens no tiem vēsta par autobusu maršrutiem un reisiem, kuri no šejienes kursē uz Rīgu, Limbažiem, Valmieru, Cēsīm. Tikmēr nedaudz zemāk redzamais saraksts vēsta par 10 reisu atiešanas laikiem uz Pērnavu Igaunijā. Jau gandrīz trīs mēnešus Igaunijas un Latvijas pierobežā kursē divas pārrobežu autobusu līnijas. Viena no tām savieno dvīņu pilsētas – Valku un Valgu, otra ļauj ērti nokļūt no Salacgrīvas līdz Pērnavai un atpakaļ. Vai šis ir tikai īstermiņa eksperiments par Eiropas naudu, vai arī pamats ilgtspējīgai abu valstu sadarbībai un reģiona attīstībai, to plašāk pētījusi Laura Jansone.

„Dzīvot valstī un nezināt latviešu valodu, tas nav normāli!”

„Katru dienu, katru minūti es ar viņiem runāju latviešu valodā. Protams, būtu labi, ja arī viņi mājās runātu, tad tas rezultāts būtu ātrāk sasniedzams,” saka Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pirmās klases skolotāja Solvita Mežiņa. Pirmajā klasē ir 18 skolēnu, no kuriem tikai vienam ģimenes valoda ir latviešu. Krievu valoda Latgalē dzirdama bieži. Ir vietas, kur publiskās vietās liela daļa bērnu un pieaugušo savā starpā sarunājas krieviski. Kā šobrīd veicas bērniem, kuriem ģimenē sarunvaloda ir krievu, kad skolā mācības notiek latviešu valodā, cik viņi ir gatavi šim procesam, cik tam ir gatavi skolotāji un viņu vecāki?

Lauksaminiecībā svarīga paaudžu maiņa. Vai profesionālā izglītība atbilst pieprasījumam?

Lauksaimnieks Uldis Vangalis Zemgalē, kas Jelgavas novada Sesavas pagasta z/s Sniedzes apsaimnieko 1500 ha zemes, audzē graudus, rapsi un pupas, un viņa darbinieku vidējais vecums šobrīd ir 40, 50 gadi, uzskata - paaudžu maiņa ir ļoti svarīga. „Šobrīd tā tehnika ir moderna, tur jau jāmāk rīkoties un tur jābūt jaunam, izglītotam cilvēkam un dusmas uz visiem tiem skolu likvidētājiem. Mēs jau varam runāt, ka tos jauniešus vajag, bet cik tad ir tās skolas palikušas, kas tos jauniešus sagatavo." Sākoties jaunajam mācību gadam, dodamies uz tehnikumiem Kurzemē un Zemgalē, kur var iegūt profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecības jomā un skaidrojam vai piedāvātā profesionālā izglītība šobrīd atbilst pieprasījumam.

Vēja parku ieceru pozitīvā ziņa - arī mazciemos aktivizējas pilsoniskā sabiedrība

Pašlaik 60 vēja elektrostaciju projektiem dažādās Latvijas vietās tiek īstenots ietekmes uz vidi novērtējuma process. Mērķis - vismaz teorētiski ir salāgot uzņēmēja un konkrētās vietas intereses. Tomēr gandrīz vienmēr šādos projektos kāds ir zaudētājs. Tāpēc iespējas paveras emocijām un arī dezinformācijas plašumiem. Pavasarī arī mazajā Rucavas pagastā Dienvidkurzemes novadā vēja parka plāns sacēla kājās vairāk nekā divus simtus iedzīvotāju. Viņi prasa cieņpilnu diskusiju, kurā vietējie cilvēki nav tikai apmuļķots ķeksītis vides ietekmes dokumentos. Vai rucavnieku iebildēm būs kāda jēga, pagaidām nav zināms. Taču pilsonisko aktivitāti šis projekts Lejaskurzemē ir aktivizējis ar vērienu. Plašāk tēmu Kurzemē pētījis Edgars Kupčs.

Aiz lielajām vajadzībām netiksim pamanīti - vietējās kopienas satraucas par LEADER nākotni

20 gadu laikā Latvijas laukos visdažādākajās vietās tapuši bērnu rotaļu laukumi, jauni tūrisma objekti un attīstījušies mazie uzņēmumi. Daudzviet šīs vietējo kopienu idejas ir izdevies īstenot pateicoties Eiropas Savienības fondu finansētajai LEADER pieejai. Taču šobrīd nav skaidrs, kas ar šo pieeju visā Eiropas Savienībā notiks pēc 2027. gada un vai tā vispār pastāvēs. “LEADER programma ir tā, kas atbalsta nelauksaimniecisko ražošanu, ja tu neesi eksportspējīgs, neesi ar ļoti lielu darbinieku skaitu, tad nav neviena cita programma, kas ļautu šiem te lauku uzņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību,” skaidro biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne. Kopumā 20 gadu laikā, kopš Latvijā īsteno LEADER pieeju ir realizēti aptuveni 10 tūkstoši dažādi projekti, radītas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas, Latvijas lauku attīstībā ieguldot aptuveni 144,3 miljonus eiro. “Šobrīd bažas ir neziņā, kā būs pēc 2027.gada. Jo šobrīd kuluāros visādi runā, ka varētu Eiropas komisija iedot vienu kopīgu aploksni uz valsti un tad domājat kā ir un tas būs atkarīgs no valsts izšķiršanās vai būs šī te LEADER pieeja vai nebūs,” neziņā dalās Daiga Gargurne. Šoreiz raidījumā “Reģioni Krustpunktā” žurnāliste Laura Jansone skaidro LEADER nozīmi Latvijas lauku attīstībā un tās iespējamo nākotni.