Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt gan pašu britu, gan pārējo savienības iedzīvotāju kabatas. Bet studijā saruna par jauno Eiropas ārpolitikas un drošības stratēģiju, kā arī citām Eiropas Parlamenta aktualitātēm. Raidījuma viešņa: Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Vēl raidījumā pievērsīsimies vācu humoram un turku dusmām, kā arī piedāvāsim politologa Ivara Ījaba komentāru par Zviedrijas mājokļu un urbānās vides attīstības ministra demisiju dēļ septiņus gadus veca video publicēšanas, kurā viņš salīdzina palestīniešu dzīvi Izraēlā ar ebreju vajāšanu nacistiskajā Vācijā.
Britu iespējamā izstāšanās no ES un gaidāmās finanšu neērtības
Degošs Lielbritānijas karogs, kura centrā parādās Eiropas Savienības dzeltenās zvaigznes uz zilā fona. “Kurš patiesībā vada mūsu valsti?” vēsta Eiropas Savienību pamest mudinošais plakāts. “Ietaupi karalistes naudu - pamet Eiropas Savienību,” aicina kāds cits. “I'm in”, jeb “Es esmu iekšā!” paziņo plakāts, kas aicina palikt.
Referendumu par izstāšanos no ES, ko tautā dēvē par "Brexit", britiem pirms parlamenta vēlēšanām uzvaras gadījumā piesolīja Deivids Kamerons. Referendums strauji tuvojas: jau pēc nepilniem diviem mēnešiem - Līgo dienā - karalistes iedzīvotājiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām un jāizšķir Lielbritānijas un, iespējams, visa kontinenta nākotne. Pats Kamerons gan kopš vēlēšanām paspējis apmest kažoku uz otru pusi, vienojies ar Eiropas Savienību par kompromisu - Lielbritānijai piešķirts īpašs stāvoklis savienībā. Tai dotas tiesības iebilst pret eiro zonas finanšu lēmumiem, kādu nav citām valstīm, kuras nav pievienojušās eiro saimei, un, protams, izslavētie pabalstu ierobežojumi viesstrādniekiem. Tagad Kamerons atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā un uzsver, ka savienības pamešana būtu slikta gan britu ekonomikai kopumā, gan katrai mājsaimniecībai.
Lielbritānijas Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka pametot ES, katra britu mājsaimniecība 2030. gadā saņems par teju 4500 mārciņām mazākus ikgadējos ienākumus, nekā paliekot. Arī valsts kopējā ekonomika būtu par 6% mazāka, pametot Briseli. Plusus un mīnusus uzskaitījuši arī neskaitāmi britu mediji. Kā lielāko plusu daudzi nosaukuši ietaupījumu līdzmaksājumiem Eiropai. Piemēram, pagājušajā gadā karaliste iemaksājusi aptuveni 13 miljardus mārciņu, atpakaļ saņēmusi aptuveni 4,5 miljardus. Pretī briti saņem brīvu tirdzniecību ar visām ES dalībvalstīm, kā arī iespēju izmantot neskaitāmos līgumus ar citām pasaules valstīm. Proeiropiskā nometne ziņo, ka balsojums “pret”, britiem var maksāt trīs miljonus darba vietu. Savukārt laikraksts „The Guardian” paziņoja, ka tā īsti nekas jau nemaz nemainīsies un tas viss ir uzpūsts burbulis. Pat, ja britu ekonomikā lielas izmaiņas, iespējams, nav gaidāmas, krietnu tiesu neērtību izstāšanās gan spētu izraisīt.
view more