Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā terorisms ietekmē mūsu brīvību - ko jau esam un ko vēl varētu nākties upurēt drošības vārdā. Bet studijā saruna par grozījumiem krimināllikumā, kuru mērķis ir vērsties pret hibrīdkaru un ārvalstu spiegiem. Šie grozījumi gan radījuši virkni jautājumu par to, vai tie neierobežos arī cilvēku pamattiesības un arī preses brīvību. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis un Madara Fridrihsone no Latvijas Radio Ziņu dienesta.
Vēl raidījumā skaidrojam, kāds ir vēsturisko objektu un kultūras vērtību pieminekļu stāvoklis Palmirā, Sīrijā, pēc “Daīš” atkāpšanās; kā arī pievērsīsimies 6. aprīlī gaidāmajam referendumam Nīderlandē par Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu, kura rezultātus nepacietīgi gaida Ukrainā, bet par kura norisi reti kurš zina Nīderlandē.
Teroristu uzbrukumi maina mūsu ikdienu
Pēc Briseles teroraktiem daudz tika dzirdēts, ka teroristu uzbrukumi Parīzē un Briselē iezīmē jaunu realitāti Eiropā - stingrāki drošības pasākumi, armijas klātbūtne Eiropas lielākajās pilsētās, jauni aizliegumi un plašākas pilnvaras tiesībsargiem. Runas par Šengenas zonas krišanu, kas ir aktuālas jau teju gadu, kļūst ar vien skaļākas un līdz ar tām, kā domino efekts seko arī bailes par Eiropas Savienības sabrukumu un globālu pasaules politisko un ekonomisko krīzi. Par spīti tam, ka pēdējā pusgada laikā Eiropā teroristu dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 160 cilvēki, Rietumeiropa ar vien ir drošāka vieta šobrīd, nekā tā bija pirms 40 gadiem. Tieši tad, pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, terorisms par mērķi izvēlējās nejaušus civiliedzīvotājus, nevis konkrētus cilvēkus un lielā daļā gadījumu terorisma iemesls nebija reliģisks fanātisms, bet, piemēram, separātisms, kā Īru Republikāņu armija, kas veikusi vairākus teroraktus Lielbritānijā, arī mēģinājuši nogalināt Margaritu Tečeri, kad viņa bija premjere, kā arī organizācija „Basku zeme un brīvība”, kas pasaulē pazīstama kā ETA, kura rīkojusi daudzus teroraktus gan Spānijā, gan Francijā ar mērķi panākt neatkarīgu Basku zemi.
Par šīs dienas terorisma saknēm daudzviet populisti un nacionālkonservatīvo partiju pārstāvji, vairojot bailes un vācot politiskos punktus, sauc migrāciju, uzskatot to par cēloni traģēdijām šeit, nevis sekām notikumiem, kas attīstās citur pasaulē. Nevar izslēgt, ka migrācija neietekmē terorismu, tomēr to nevar uzskatīt par galveno vai vienīgo cēloni.
view more