Pasaulē atsevišķās vietās jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Kāpēc tas pacientiem varētu palīdzēt labāk un no kā jāuzmanās, laižot šādu vielu apritē, par to raidījumā Zināmais nezināmajā, kurā dosimies arī uz gļotsēņu izstādi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.
Gļotsēnes nav tas pats, kas sēnes, pat ja tas viss izklausās līdzīgi. Dodamies uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kur apskatāma izstāde “Gļotsēnes Latvijā - krāšņums no plazmodija līdz sporām”. Izstāde ļauj izsekot gļotsēņu daudzveidībai, spilgtajām krāsām un neparastajam dzīves ciklam.
Pumpurītes, dzelksnītes, sprodzītes, vilkpienaines, ragansviesti - šādos un vēl citos neparastos vārdos tiek dēvētas gļotsēnes, kas fotogrāfijās, dzīvos paraugos un videomateriālos aplūkojamas izstādē Dabas muzejā. Saruna ar Julitu Klušu un Viju Sīmansoni, divām gļotsēņu pētniecēm-entuziastēm, kuru ikdienas darbs aizrit citās nozarēs, taču viņu abu dzīves būtiska sastāvdaļa ir gļotsēņu meklēšana dabā un sugu noteikšana.
Kaut jēdzienā parādās vārds “sēnes”, gļotsēnes tomēr nav sēnes. Izstādes nosaukums “Gļotsēnes Latvijā - krāšņums no plazmodija līdz sporām” jau liek aizdomāties par gļotsēņu dzīves ciklu.
Psilocibīna izmantošana medicīnā depresijas ārstēšanai
Diskusijas par psilocibīna izmantošanu medicīnā depresijas pacientu ārstēšanai virmojušas jau labu laiku, un dažās vietās pasaulē šādu ārstēšanu jau sāk piekopt. Ar ko šāds no sēnēm iegūts psilocibīns varētu būt labāks vai, iespējams, bīstamāks nekā citi līdzekļi?
Eiropa ir pārpludināta ar narkotikām, tā secināts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2023. gada ziņojumā, konstatējot, ka nelegālās narkotikas ir visur un ka tirgū var atrast gandrīz jebkuru psihoaktīvu vielu. Bažas izskan arī par terapeitisko psihedēlisko līdzekļu izplatību, un šos līdzekļus, konkrēti, psilocibīnu, iegūst no sēnēm.
Psilocibīna sēnes sarunvalodā tiek dēvētas par “burvju sēnēm”, bet pats psilocibīns varot atbrīvot pacientu no depresijas simptomiem. Vai psilocibīns tiešām varētu būt kaut kas jauns un vērtīgs pacientiem, vai arī mums drīzāk jāuztraucas, ka tas kļūs viegli pieejams visiem un visur? Kas depresijas pacientu ārstēšanās izmantots līdz šim un ar ko labāks varētu būt psilocibīns un “burvju sēnes” kopumā, analizē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Artūrs Utināns skaidro, ka psilocibīnu depresijas ārstēšanai izmanto, kombinējot ar psihoterapiju vai mūzikas terapiju.
"Pirms katrs seansa ir situācijas skaidrojums, ko gaidīt un kā uztvert. Tas, protams, ir speciālista pavadībā, nevis ka kāds ielien tumšā pagraba un taisa "tripus"," norāda Artūrs Utināns. "Ko var gaidīt un kā reaģēt, ja kaut kādas briesmīgas halucinācijas un balsis sāk izpausties. Tad ir pats ceļojums, kas ir pacientam vienatnē. Viņam pat tiek uz acīm uzlikta maska. Pēc tam atkal ir apstrāde, integrācija, kā integrēt to, ko viņš redzējis, lai nepaliktu nepareizi secinājumi par dzīvi, kas varētu ietekmēt uzvedību."
Tātad tiek darīts viss, lai organismā vairāk riņķotu labsajūtas hormons serotonīns?
"Serotonīns ne tik daudz rada labsajūtas sajutu, cik noņem negatīvās emocijas," norāda Artūrs Utināns.
"Saistoties ar dažādiem smadzeņu garozas centriem, panāk, ka tie pieslēdzas un cilvēks ierauga citu risinājumu, kamēr pie depresijas vai trauksmes traucējumiem ir sašaurināta uztvere, tuneļveida redze. Vai nu kāds redz vienīgi bezizeju, vai tikai mikrobus, vai vēzi, kas viņu apdraud."
Šo metodi izmanto arī pāru terapijā. Lūkojoties uz šamanismu, psilocibīna izmantošanu, psihedēlisko līdzekļu lietošanu var uzskatīt par vienu no senākajām mentālo traucējumu ārstniecības metodēm.
view more