Valoda var būt tilts starp visatšķirīgākajām kultūrām, un tā var būt arī bīstamākais ierocis. Kādi priekšnoteikumi ļāvuši dažām valodām izplesties un pulcināt miljoniem un pat miljardiem tās lietotāju, un kāpēc citas valodas to nav spējušas? Kādas valodas dominējušas pasaulē vēsturē un kāpēc valoda ir tik vērtīgs instruments dažādiem politiskiem režīmiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes sociolingvistikas profesore Ina Druviete.
Mednieku-vācēju kopiena sociālantropoloģijas skatījumā
Kultūra ir ne vien valoda, bet arī mūsu ikdienas rīcības, un daudziem prieku pirms dažām nedēļām noteikti radīja fakts, ka Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta nacionāla mēroga tradīcija – sēņu vākšana un izmantošana.
Raidījumā nesen stāstījām par mednieku-vācēju gēna klātbūtni latviešiem un lietuviešiem, kas atklājies, apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju. Raidījumā gan krietni plašāk runājām par to, kā genoms var ietekmēt vienas vai otras valsts iedzīvotāju noslieci uz kādu saslimšanu, bet fakts par mednieku-vācēju gēnu sarunā ar Jāni Kloviņu mums ļāva viegli pajokot par latviešu vēlmi ik rudeni grozus piepildīt ar sēnēm, acīmredzot, šis ģenētiskās informācijas gabaliņš, nāk no šīs mednieku vācēju senās kultūras.
Pēc šīs sarunas sastapāmies ar komentāriem par to, ka tāda sēņotāju gēna nav un nevar būt, citi atkal nopriecājās, ka beidzot atklāts konkrēts cēlonis, kas liek latvietim ik rudeni ņemt grozu un doties uz mežu sēņot. Lai uzklausītu arī otru pusi, aicinājām studijā Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, kurš skaidro, kad ir runa par cilvēka darbību un nevis iedzimtām īpašībām un kā cilvēces vēstures attīstības gaitā mēs pārņemam informāciju no iepriekšējām paaudzēm un ko iemācāmies dzīves laikā.
view more