Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – ar to saskaras gandrīz ikviens, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kura īpašumā ir dzīvoklis. Lai gan pirms apmēram 25 gadiem likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Dzīvokļu īpašnieki nereti uzskata: dzīvoklis ir mans, bet kāpņu telpa nav! Problēmas ir arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā – mājas kļūst arvien vecākas, īpašniekiem remontam naudas nepietiek. Nereti arī nav iespējams vienoties, ko tad vispirms atjaunot, piemēram, pagrabu vai bēniņus.

Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:

• Kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas?
• Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kādi tam ir iemesli?
• Kam pieder daudzdzīvokļu māja, ja dzīvokļi ir privatizēti, bet pārvaldīšana nav pārņemta?
• Kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki?
• Kādas var būt mājas pārvaldīšanas formas?
• Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Ar kādām mājas apsaimniekošanas problēmām visbiežāk saskaras īpašnieku kopība?
• Vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai vajadzētu akceptēt priekšlikumu, kas paredzētu, ka dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu kopības lēmumam aptaujas veidā var izteikt arī klusējot?