Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.

 

Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām:

• Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
• Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
• Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
• Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids?
• Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
• Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
• Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
• Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu?
• Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
• Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu?
• Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?